Šajā kursā mēs apskatīsim noderīgas tēmas, kas palīdzēs jums uzlabot ikdienas arābu valodu, piemēram, daudzskaitļa darbības vārdi, vienkāršais pagātnes laiks, laika frāzes un bieži lietotas ikdienas izteicieni. Mēs arī atkārtoti izmantosim vārdus un formas, kuras jūs, iespējams, jau zināt, lai palīdzētu jums veidot pārliecību un izpratni.

Neliels atgādinājums: Daudzi tagadnes laika teikumi arābu valodā ir nomināli (tie neizmanto darbības vārdu 'būt'). Apskatīsim, kā tas darbojas!

مُرَاجَعَة
pārskats
مُرَاجَعَةُ الْكَلِمَاتِ مُهِمَّةٌ.
دَرْس
mācību stunda
هَذَا دَرْسٌ جَدِيدٌ.
كَلِمَات
vārdi
كَلِمَاتٌ عَرَبِيَّةٌ.
جُمْلَة
teikums
جُمْلَةٌ بَسِيطَةٌ.
أَمْثِلَة
piemēri
هَذِهِ أَمْثِلَةٌ جَيِّدَةٌ.
مُمارَسَة
prakse
مُمارسةُ اللُّغَةِ مُهِمَّةٌ.
أَنَا أَتَعَلَّمُ الْعَرَبِيَّةَ.
Es mācos arābu valodu.
هَلْ تَتَذَكَّرُ الدَّرْسَ؟
Vai tu atceries stundu?
دَرْسُنَا الْمَاضِي كَانَ مُمتِعًا.
Mūsu iepriekšējā stunda bija patīkama.
هَيَّا نَبْدَأْ الدَّرْسَ!
Sāksim stundu!

Iepriekšējā kursā mēs iemācījāmies, ka īpašības vārdi nāk pēc lietvārdiem un saskan ar tiem dzimtē (vīr./siev.) un noteiktībā ("ال" vai nē). Šajā kursā mēs to papildināsim, aplūkojot skaitļa saskaņu. Īpašības vārdi arī saskan ar lietvārdiem skaitlī (vsk./dsk.). Piemēri: "بَيْتٌ كَبِيرٌ" = liela māja (nenoteikts, vīr., vsk.). "السَّيَّارَةُ الصَّغِيرَةُ" = mazā automašīna (noteikts, siev., vsk.). "مُهَنْدِسُونَ مَاهِرُونَ" = prasmīgi inženieri (nenoteikts, vīr., dsk.). Atcerieties: īpašības vārdi saskan ar lietvārdiem dzimtē, noteiktībā un skaitlī.
طَوِيل
garš
بُرْجٌ طَوِيلٌ.
قَصِير
īss
طَرِيقٌ قَصِيرٌ.
ثَقِيل
smags
حَقِيبَةٌ ثَقِيلَةٌ.
خَفِيف
viegls
كِتَابٌ خَفِيفٌ.
سَرِيع
ātrs
سَيَّارَةٌ سَرِيعَةٌ.
بَطِيء
lēns
قِطَارٌ بَطِيءٌ.
هَذِهِ سَيَّارَةٌ جَدِيدَةٌ.
Šī ir jauna automašīna.
الْمَدِينَةُ كَبِيرَةٌ جِدًّا.
Pilsēta ir ļoti liela.
هَؤُلَاءِ مُهَنْدِسُونَ مَاهِرُونَ.
Šie ir prasmīgi inženieri.
These are skilled engineers.
هَؤُلَاءِ الْمُعَلِّمَاتُ الْمُجْتَهِدَاتُ.
Šīs ir čaklās skolotājas.

Iepriekšējā kursā mēs apguvām regulāros daudzskaitļus. Tagad aplūkosim neregulāros (salauztos) daudzskaitļus, kur vārda forma mainās iekšēji. Salauztie daudzskaitļi neizmanto vienu regulāru daudzskaitļa galotni, tāpēc daudzskaitļa forma parasti ir jāapgūst kopā ar katru lietvārdu. Piemēri: Kad īpašības vārdi apraksta salauztos daudzskaitļus, atcerieties: - Cilvēku daudzskaitļi parasti izmanto daudzskaitļa īpašības vārdus: (veiksmīgi studenti). - Necilvēku daudzskaitļi parasti izmanto sieviešu dzimtes vienskaitļa īpašības vārdus: (jaunas grāmatas), kur sieviešu dzimtes īpašības vārds bieži beidzas ar.
طُلَّاب
studenti
طُلَّابٌ نَاجِحُونَ.
أَطِبَّاء
ārsti
الأَطِبَّاءُ مَاهِرُونَ.
طُيُور
putni
الطُّيُورُ جَمِيلَةٌ.
أَقْلَام
pildspalvas
أَقْلَامِي جَدِيدَةٌ.
كُتُب
grāmatas
كُتُبٌ قَدِيمَةٌ.
مُدُن
pilsētas
مُدُنٌ كَبِيرَةٌ.
الطُّلَّابُ فِي الفَصْلِ.
Skolēni ir klasē.
الأَطِبَّاءُ يُسَاعِدُونَ المَرْضَى.
Ārsti palīdz pacientiem.
الرِّجَالُ يَعْمَلُونَ فِي المَصْنَعِ.
Vīrieši strādā rūpnīcā.
أَشْتَرَيْتُ أَقْلَامًا جَدِيدَةً.
Es nopirku jaunas pildspalvas.

Līdz šim mēs esam aplūkojuši vienskaitļa un daudzskaitļa lietvārdus. Tagad redzēsim, kā tagadnes darbības vārdi mainās ar daudzskaitļa priekšmetiem. Arābu valodā darbības vārdiem ir mazi priedēkļu tērpi, lai parādītu, kas veic darbību: – "ن" = mēs – "ي" = viņš/viņa – "ت" = tu Daudzskaitļa tu un viņi gadījumā darbības vārds arī pieņem grupas galotni "ونَ" (-ūn). Piemēri: – "نَكْتُبُ" = mēs rakstām (sākas ar "ن" priekš mēs) – "يَكْتُبُونَ" = viņi raksta ("ي" + "ونَ") – "تَكْتُبُونَ" = jūs visi rakstāt ("ت" + "ونَ") Neuztraucieties par sarežģītām gramatikas galotnēm - vienkārši atpazīstiet priedēkļa + daudzskaitļa galotnes modeli.
نَذْهَبُ
mēs ejam
نَذْهَبُ إِلَى السُّوقِ.
نَكْتُبُ
mēs rakstām
نَكْتُبُ الدَّرْسَ.
يَذْهَبُونَ
viņi iet
يَذْهَبُونَ مَعًا.
يَكْتُبُونَ
viņi raksta
يَكْتُبُونَ بِسُرْعَةٍ.
تَذْهَبُونَ
jūs ejat
هَلْ تَذْهَبُونَ إِلَى الْمَدْرَسَةِ؟
تَأْكُلُونَ
jūs ēdat
مَتَى تَأْكُلُونَ؟
نَقْرَأُ كِتَابًا جَدِيدًا.
Mēs lasām jaunu grāmatu.
نُشَاهِدُ فِلْماً فِي المَسَاءِ.
Vakarā mēs skatāmies filmu.
يَعْمَلُونَ كُلَّ يَوْمٍ.
Viņi strādā katru dienu.
هَلْ تَسْمَعُونَ الْمُوسِيقَى؟
Vai jūs dzirdat mūziku?

Skaitļi 11–19 izmanto īpašas formas ar "عَشَر " / "عَشْرَةَ". Vispirms iemācies katru formu kā vienību. Dzimuma saskaņošanas noteikumus atliksim uz vēlāku laiku. Praktizējies ar "عِنْدِي ..." (Man ir ...).
أَحَدَ عَشَرَ
vienpadsmit
عِنْدِي أَحَدَ عَشَرَ كِتَابًا.
اثْنَا عَشَرَ
divpadsmit
اِثْنَا عَشَرَ طَالِبًا.
ثَلَاثَةَ عَشَرَ
trīspadsmit
ثَلَاثَةَ عَشَرَ قَلَمًا.
أَرْبَعَةَ عَشَرَ
četrpadsmit
أَرْبَعَةَ عَشَرَ كُرْسِيًّا.
خَمْسَةَ عَشَرَ
piecpadsmit
خَمْسَةَ عَشَرَ يَوْمًا.
سِتَّةَ عَشَرَ
sešpadsmit
سِتَّةَ عَشَرَ دَرْسًا.
سَبْعَةَ عَشَرَ
septiņpadsmit
سَبْعَةَ عَشَرَ سُؤَالًا.
ثَمَانِيَةَ عَشَرَ
astoņpadsmit
ثَمَانِيَةَ عَشَرَ صَفْحَةً.
تِسْعَةَ عَشَرَ
deviņpadsmit
تِسْعَةَ عَشَرَ مُدَرِّسًا.
عِشْرُونَ
divdesmit
عِنْدِي عِشْرُونَ دِرْهَمًا.
عِنْدِي سِتَّةَ عَشَرَ كِتَابًا.
Man ir sešpadsmit grāmatas.
فِي الْفَصْلِ تِسْعَةَ عَشَرَ طَالِبًا.
Klasē ir deviņpadsmit skolēni.

Vēlaties pajautāt laiku arābu valodā? Vienkārši sakiet: "كَمِ السَّاعَةُ؟" = Cik ir pulkstenis? Lai atbildētu, sāciet ar "السَّاعَةُ" (stunda) + skaitlis: "إِنَّهَا السَّاعَةُ الثَّالِثَةُ" = Ir pulksten trīs (burtiski Tā ir trešā stunda). Lai pievienotu minūtes, arābu valodā lieto un: "وَالرُّبْعُ" = un ceturksnis (15 minūtes) "وَالنِّصْفُ" = un puse (30 minūtes) Piemēri: – السَّاعَةُ الثَّالِثَةُ وَالرُّبْعُ" =3:15" – السَّاعَةُ الثَّالِثَةُ وَالنِّصْفُ" = 3:30"
كَمِ السَّاعَةُ؟
Cik ir pulkstenis?
كَمِ السَّاعَةُ الآنَ؟
السَّاعَةُ الْوَاحِدَةُ
Pulksten viens
الِاجْتِمَاعُ السَّاعَةَ الْوَاحِدَةَ.
السَّاعَةُ الثَّانِيَةُ
Pulksten divi
نَخْرُجُ السَّاعَةَ الثَّانِيَةَ.
السَّاعَةُ الثَّالِثَةُ
pulksten trijos
نَصِلُ السَّاعَةَ الثَّالِثَةَ.
وَالرُّبْعُ
un viena ceturtdaļa
السَّاعَةُ الثَّالِثَةُ وَالرُّبْعُ.
وَالنِّصْفُ
un puse
السَّاعَةُ الثَّالِثَةُ وَالنِّصْفُ.
الْقِطَارُ السَّاعَةَ السَّابِعَةَ.
Vilciens atiet pulksten septiņos.
نَتَقَابَلُ السَّاعَةَ الْعَاشِرَةَ.
Mēs tiekamies pulksten desmitos.
الدَّرْسُ السَّاعَةَ التَّاسِعَةَ وَالنِّصْفِ.
Stunda ir pusdesmitos.
كَمِ السَّاعَةُ لَوْ سَمَحْتَ؟
Cik ir pulkstenis, lūdzu?

Arābu valodā mēs izmantojam divus vienkāršus modeļus: 1) Lai pateiktu pastāv/ir: – Lietojiet "يُوجَدُ" vīriešu dzimtes lietvārdiem vai "تُوجَدُ" sieviešu dzimtes lietvārdiem. – Piemērs: "تُوجَدُ مَكْتَبَةٌ قَرِيبَةٌ" = Netālu ir bibliotēka. 2) Lai pateiktu man ir / tev ir: – Lietojiet "عِنْدَ" + vietniekvārds (burtiski pie manis/tevis): – "عِنْدِي" = man ir, "عِنْدَكَ/عِنْدَكِ" = tev ir (vīr./siev. dz.), "عِنْدَهُ/عِنْدَهَا" = viņam/viņai ir. – Piemērs: "عِنْدِي وَقْتٌ" = Man ir laiks. Sākumā tas šķiet citādāk nekā angļu valodā, taču tas ir ļoti izplatīts un vienkāršs veids, kad saprotat šo modeli.
يُوجَدُ
ir
يُوجَدُ كِتَابٌ عَلَى الطَّاوِلَةِ.
تُوجَدُ
tā ir
تُوجَدُ مَكْتَبَةٌ قَرِيبَةٌ.
عِنْدِي
Man ir
عِنْدِي وَقْتٌ قَلِيلٌ.
عِنْدَكَ
tev ir
هَلْ عِنْدَكَ قَلَمٌ؟
عِنْدَكِ
tev ir
هَلْ عِنْدَكِ دَفْتَرٌ؟
عِنْدَهُ
viņam ir
عِنْدَهُ هَاتِفٌ جَدِيدٌ.
عِنْدَهَا
viņai ir
عِنْدَهَا سَيَّارَةٌ صَغِيرَةٌ.
لَيْسَ عِنْدِي
Man nav
آسِفٌ، لَيْسَ عِنْدِي نَقْدٌ.
يُوجَدُ مَطْعَمٌ قَرِيبٌ.
Tuvumā ir restorāns.
لَا يُوجَدُ خُبْزٌ الْيَوْمَ.
Šodien nav maizes.
عِنْدَنَا دَرْسٌ غَدًا.
Mums rīt ir stunda.
هَلْ عِنْدَكُمْ أَسْئِلَةٌ؟
Vai jums ir jautājumi?

Kā pateikt, kur kaut kas atrodas: "خَلْفَ" = aiz "أَمَامَ" = priekšā "بَيْنَ" = starp "فَوْقَ" = virs/augšā "تَحْتَ" = zem Izmantojiet tos pirms lietvārda: "الْكِتَابُ تَحْتَ الطَّاوِلَةِ" = Grāmata ir zem galda. Pēc šiem apstākļa vārdiem lietvārds nedaudz mainās formā (gramatikā to sauc par ģenitīvu), bet jums par to nav jāuztraucas tagad - mēs pie tā atgriezīsimies vēlāk!
خَلْفَ
aiz
السَّيَّارَةُ خَلْفَ الْبَيْتِ.
أَمَامَ
priekšā
الْمَطْعَمُ أَمَامَ الْمَسْرَحِ.
بَيْنَ
starp
الْمَقْهَى بَيْنَ الْمَطْعَمِ وَالْمَكْتَبَةِ.
فَوْقَ
virs
الْمِصْبَاحُ فَوْقَ الطَّاوِلَةِ.
تَحْتَ
apakšā
الْحَقِيبَةُ تَحْتَ الْكُرْسِيِّ.
سَيَّارَتِي خَلْفَ الْبَيْتِ.
Mana automašīna atrodas aiz mājas.
الْحَدِيقَةُ أَمَامَ الْمَدْرَسَةِ.
Parks atrodas skolas priekšā.
الْمُتْحَفُ بَيْنَ الْفُنْدُقِ وَالْمَكْتَبَةِ.
Muzejs atrodas starp viesnīcu un bibliotēku.
الْقِطُّ تَحْتَ السَّرِيرِ.
Kaķis ir zem gultas.

Arābu valodā ir viegli izklausīties pieklājīgi, kaut ko lūdzot: 1) Izmantojiet izplatītākos lūgumu modeļus: "هَلْ يُمْكِنُ...؟" – Vai es varētu...? (formāli un pieklājīgi) "مُمْكِن…؟" – Vai es varu...? (bieži sastopams ikdienas sarunvalodā) 2) Pievienojiet pieklājības vārdus papildu laipnībai: "مِنْ فَضْلِكَ" / "مِنْ فَضْلِكِ" – lūdzu (vīrietim / sievietei) "لَوْ سَمَحْتَ" / "لَوْ سَمَحْتِ" – atvainojiet / lūdzu (vīrietim / sievietei) Lietojot gan lūguma formu, gan pieklājības vārdu, jūs arābu valodas sarunās izklausīsities dabiski un ļoti pieklājīgi.
مِنْ فَضْلِكَ
lūdzu
قَائِمَةُ الطَّعَامِ، مِن فَضْلِكَ؟
مِنْ فَضْلِكِ
lūdzu
الْماءُ، مِن فَضْلِكِ.
لَوْ سَمَحْتَ
lūdzu
لَوْ سَمَحْتَ، أَيْنَ الْمَكْتَبَةُ؟
لَوْ سَمَحْتِ
lūdzu
لَوْ سَمَحْتِ، أَيْنَ الْمَحَطَّةُ؟
هَلْ يُمْكِنُ ...؟
Vai varētu...?
هَلْ يُمْكِنُ أَنْ تُسَاعِدَنِي؟
الْحِسَابُ، مِنْ فَضْلِكَ.
Rēķinu, lūdzu.
مُمْكِنْ مَاءٌ بَارِدٌ؟
Vai varu lūdzu aukstu ūdeni?
هل يمكنك التحدث ببطء؟
Vai varat runāt lēnāk?
هَلْ يُمْكِنُ أَنْ تَفْتَحَ البَابَ، مِنْ فَضْلِكَ؟
Vai, lūdzu, vari atvērt durvis?

Lai runātu par laikapstākļiem arābu valodā, jūs bieži izmantojat nominālu teikumu (teikumu bez ir tagadnē).– ""الطَّقْسُ جَمِيلٌ"" = Laiks ir jauks.Jūs varat arī tos apvienot ar gadalaikiem vai diennakts laiku:– ""الصَّيْفُ حَارٌّ"" = Vasara ir karsta.– ""الصَّبَاحُ بَارِدٌ"" = Rīts ir auksts.Iemācīsimies dažus galvenos īpašības vārdus, kas saistīti ar laikapstākļiem.
الطَّقْس
laika apstākļi
الطَّقْسُ جَمِيلٌ الْيَوْمَ.
حَارّ
karsts
الْجَوُّ حَارٌّ.
بَارِد
auksts
الْجَوُّ بَارِدٌ صَبَاحًا.
مُشْمِس
saulains
الْيَوْمَ مُشْمِسٌ.
غَائِم
mākoņains
السَّمَاءُ غَائِمَةٌ.
مُمْطِر
lietus
الْيَوْمَ مُمْطِرٌ.
هَلِ الطَّقْسُ حَارٌّ عِنْدَكُمْ؟
Vai pie jums laiks ir karsts?
الصَّيْفُ حَارٌّ جِدًّا.
Vasara ir ļoti karsta.
الشِّتَاءُ بَارِدٌ.
Ziema ir auksta.
السَّمَاءُ غَائِمَةٌ.
Debesis ir apmākušās.

Jūs varat izteikt patiku ar "أُحِبُّ". Tas nozīmē Man patīk / Es mīlu. Jūs varat to izmantot divos vienkāršos veidos: 1) Ar lietvārdu: – "أُحِبُّ الْقِرَاءَةَ" = Man patīk lasīšana. – "أُحِبُّ كُرَةَ الْقَدَمِ" = Man patīk futbols. 2) Ar darbības vārdu: Pievienojiet "أَنْ" pirms darbības vārda. Darbības vārds paliek tagadnē. – "أُحِبُّ أَنْ أَقْرَأَ" = Man patīk lasīt. – "أُحِبُّ أَنْ أَرْسُمَ" = Man patīk zīmēt. – "أُحِبُّ أَنْ أَلْعَبَ كُرَةَ الْقَدَمِ" = Man patīk spēlēt futbolu. Uztveriet "أُحِبُّ" kā atslēgu, kas atver divas durvis: vienas lietvārdiem, otras darbības vārdiem.
هِوَايَات
vaļasprieki
لَدَيَّ هِوَايَاتٌ كَثِيرَةٌ.
أُحِبُّ
Man patīk
أُحِبُّ الْقِرَاءَةَ.
قِرَاءَة
lasīšana
أُحِبُّ قِرَاءَةَ الْكُتُبِ.
كِتَابَة
rakstīšana
أُحِبُّ كِتَابَةَ الْمَقَالَاتِ.
رَسْم
zīmējums
هِيَ تُحِبُّ الرَّسْمَ.
رِيَاضَة
sports
نُحِبُّ الرِّيَاضَةَ.
كُرَةُ الْقَدَمِ
futbols
أُحِبُّ أَنْ أَلْعَبَ كُرَةَ الْقَدَمِ.
الْمُوسِيقَى
mūzika
أُحِبُّ الْمُوسِيقَى.
أُحِبُّ أَنْ أَسْمَعَ الْمُوسِيقَى.
Man patīk klausīties mūziku.
نُحِبُّ أَنْ نَرْكُضَ فِي الصَّبَاحِ.
Mums patīk skriet no rīta.
هُوَ يُحِبُّ أَنْ يَلْعَبَ كُرَةَ الْقَدَمِ.
Viņam patīk spēlēt futbolu.
هِيَ تُحِبُّ السِّبَاحَةَ.
Viņai patīk peldēt.

Iepērkoties, divas frāzes ir ļoti noderīgas: = Cik tas maksā? (burtiski: Par cik tas ir?) = Kāda ir cena? Lai izklausītos pieklājīgi, pievienojiet: = lūdzu (vīrietim / sievietei)
مَتْجَر
veikals
هَذَا مَتْجَرٌ كَبِيرٌ.
سِعْر
cena
كَمِ السِّعْرُ؟
ثَمَن
izmaksas
مَا الثَّمَنُ؟
رَخِيص
lēts
هَذَا رَخِيصٌ.
غَالِ
dārgs
هَذَا غَالٍ جِدًّا.
مَقَاس
izmērs
مَا مَقَاسُكَ؟
بِكَمْ هَذَا الْكِتَابُ؟
Cik maksā šī grāmata?
بِكَمْ هَذَا الْكِتَابُ، مِنْ فَضْلِكَ؟
Cik maksā šī grāmata, lūdzu?
هَلْ هُنَاكَ خَصْمٌ؟
Vai ir pieejama atlaide?
أُرِيدُ إِيصَالًا، مِنْ فَضْلِكَ.
Es vēlētos čeku, lūdzu.

Runājot par pamata pagātni Arābu valodā "كَانَ" darbojas kā pagātnes laiks darbības vārdam to be. Galvenās formas, kas jums tagad ir nepieciešamas: – "كُنْتُ" = es biju – "كُنَّا" = mēs bijām – "كُنْتَ" = tu (vīr., viensk.) – "كُنْتِ" = tu (siev., viensk.) – "كُنْتُمْ" = jūs (daudzsk.) – "كَانَ" = viņš bija – "كَانَتْ" = viņa bija – "كَانُوا" = viņi Un kā to izmantot? Novietojiet atbilstošo "كَانَ" formu pirms sava apraksta. – "كُنْتُ تَعْبَانًا" = es biju noguris. Piezīme: Kad "كَانَ" tiek izmantots ar lietvārdu, tā forma mainās atkarībā no lietvārda dzimuma: "كَانَ" tiek izmantots ar vīriešu dzimtes lietvārdiem, savukārt "كَانَتْ" tiek izmantots ar sieviešu dzimtes lietvārdiem. – "كَانَ الْجَوُّ جَمِيلً" = Laiks bija jauks. – "كَانَتِ السَّاعَةُ الثَّانِيَةَ" = Bija divi. Ar šīm formām jūs jau varat runāt par vakardienu un aprakstīt pagātnes situācijas.
كُنْتُ
Es biju
كُنْتُ مَشْغُولًا.
كُنَّا
mēs bijām
كُنَّا فِي السُّوقِ.
كُنْتَ
tu biji
كُنْتَ تَعْبَانًا.
كُنْتِ
tu biji
كُنْتِ سَعِيدَةً.
كُنْتُمْ
jūs bijāt
كُنْتُمْ فِي الْمَدْرَسَةِ.
كَانَ
viņš bija
كَانَ تَعْبَانًا.
كَانَتْ
viņa bija
كَانَتْ سَعِيدَةً.
كَانُوا
viņi bija
كَانُوا مَشْغُولِينَ.
كُنْتُ سَعِيدًا.
Es biju laimīgs.
كُنَّا سَعِيدِينَ.
Mēs bijām laimīgi.
كَانُوا مَشْغُولِينَ.
Viņi bija aizņemti.
كَانَ الْيَوْمُ طَوِيلًا.
Diena bija gara.
كَانَتِ السَّاعَةُ الثَّانِيَةَ.
Bija pulksten divi.

Lai pateiktu "nebija" vai "nebija" (daudzskaitlī), izmantojiet 'لَمْ' ar atbilstošo tagadnes formu 'يَكُونُ'. Ņemiet vērā, ka dažas formas nedaudz mainās pēc 'لَمْ', tāpēc pagaidām vienkārši iemācieties formas, kā tās parādās zemāk. Piezīme: Pagaidām mēs koncentrēsimies uz vīriešu dzimtes daudzskaitļa formām "jūs" un "viņi", kuras arī tiek izmantotas grupām, kurās ir gan vīrieši, gan sievietes mūsdienu standarta arābu valodā. Sieviešu dzimtes daudzskaitļa un duālās formas jūs apgūsiet vēlākos kursos. Jūs varat arī redzēt 'مَا' izmantotu, lai padarītu pagātnes laika darbības vārdu negatīvu: – 'مَا كَانَ تَعْبَانًا" = Viņš nebija noguris.
لَمْ أَكُنْ مَشْغُولًا.
Es nebiju aizņemts.
لَمْ نَكُنْ فِي الْبَيْتِ.
Mēs nebijām mājās.
لَمْ تَكُنْ تَعْبَانًا.
Tu nebiji noguris.
لَمْ تَكُونِي مَرِيضَةً.
Tu nebijai slima.
لَمْ تَكُونُوا فِي الْمَدْرَسَةِ.
Jūs nebijāt skolā.
لَمْ يَكُنْ تَعْبَانًا.
Viņš nebija noguris.
لَمْ تَكُنْ سَعِيدَةً.
Viņa nebija laimīga.
لَمْ يَكُونُوا طُلَّابًا.
Viņi nebija studenti.

Ceļojot, īsi jautājumi ir ļoti noderīgi. Piemēram: – "أَيْنَ الْمِحَطَّةُ؟" = Kur ir stacija? – "كَيْفَ أَذْهَبُ إِلَى الْمَطَارِ؟"= Kā es varu nokļūt uz lidostu? Pamaniet, kā jūs lietojat "إِلَى" (uz) sakot, kur vēlaties doties, un "مِنْ" (no) sakot, no kurienes esat nācis. – "جِئْتُ مِنَ الْمَدِينَةِ." = Es nācu no pilsētas. –"أُرِيدُ تَذْكِرَةً إِلَى الْقَاهِرَةِ." = Es vēlos biļeti uz Kairu.
مَحَطَّة
stacija
أَيْنَ الْمَحَطَّةُ؟
قِطَار
vilciens
الْقِطَارُ سَرِيعٌ.
حَافِلَة
autobuss
هَذِهِ حَافِلَةٌ جَدِيدَةٌ.
مَطَار
lidosta
الْمَطَارُ بَعِيدٌ.
تَذْكِرَة
biļete
عِنْدِي تَذْكِرَةٌ.
جَوَازُ سَفَر
pase
هَذَا جَوَازُ سَفَرِي.
أُرِيدُ تَذْكِرَةً إِلَى الْمَدِينَةِ.
Es vēlos biļeti uz pilsētu.
مَتَى تُقْلِعُ الطَّائِرَةُ؟
Cikos lidmašīna paceļas?
أَيْنَ مَخْرَجُ الطَّوَارِئِ؟
Kur atrodas avārijas izeja?
هَلْ هُنَاكَ حَافِلَةٌ قَرِيبَةٌ؟
Vai tepat tuvumā ir autobuss?

Lai izteiktu lietas, ko dari katru dienu, un aprakstītu savu rutīnu arābu valodā, izmanto Subject + Verb + Object struktūras teikumus. Šie darbības vārdi palīdzēs izveidot vienkāršu dienas laika līniju: – ""أَسْتَيْقِظُ مُبَكِّرًا"" = Es mostos agri. – ""أَذْهَبُ إِلَى الْمَدْرَسَةِ""= Es eju uz skolu. – ""أَعُودُ إِلَى الْبَيْتِ"" = Es atgriežos mājās. – ""أَطْبُخُ الْعَشَاءَ""= Es gatavoju vakariņas.
أَسْتَيْقِظُ
Es mostos
أَسْتَيْقِظُ مُبَكِّرًا.
أَعُودُ
Es atgriežos
أَعُودُ إِلَى الْبَيْتِ مَسَاءً.
أَطْبُخُ
Es gatavoju
أَطْبُخُ الْعَشَاءَ.
أُنَظِّفُ
Es uzkopju
أُنَظِّفُ الْغُرْفَةَ.
أُرَتِّبُ
Es kārtoju
أُرَتِّبُ الْمَكْتَبَ.
أَسْتَرِيحُ
Es atpūšos
أَسْتَرِيحُ قَلِيلًا.
أَتَصَلُ بِصَدِيقِي كُلَّ يَوْمٍ.
Es zvanu savam draugam katru dienu.
أَقْرَأُ قَبْلَ النَّوْمِ.
Es lasu pirms gulētiešanas.
أَذْهَبُ إِلَى الْعَمَلِ بِالسَّيَّارَةِ.
Es braucu uz darbu ar mašīnu.
نَتَعَشَّى مَعًا.
Mēs vakariņojam kopā.

. Arābu valodā objekta vietniekvārdi pievienojas tieši darbības vārdiem. Tā vietā, lai teiktu es tevi redzu ar trim vārdiem, jūs pievienojat īsu galotni pašam darbības vārdam. -"نِي" = mani → "يَرَانِي" = viņš mani redz. - "ـنَا" = mūs → "تُعَلِّمُنَا" = viņa mūs māca. - "كِ" / "-كَ-" = tevi (v./s.) → "أَرَاكَ" = es tevi (v.) redzu, "أَرَاكِ" = es tevi (s.) redzu. - "ـكُم" = jūs (dsk.) → "نَرَاكُمْ" = mēs jūs (dsk.) redzam. - "ـهُ" = viņu (v.) → "أُحِبُّهُ" = es viņu mīlu. - "ـهَا" = viņu (s.) → "يُحِبُّهَا" = viņš viņu mīl. - "هُمْ" = viņus → "أُحِبُّهُمْ" = es viņus mīlu. Piezīme: 1) "ـهُ" un "ـهَا" var attiekties arī uz lietām: – "أُحِبُّهُ" = man tas (v.) patīk – "أُحِبُّهَا" = man tas (s.) patīk. 2) Arābu valodas darbības vārds "أُحِبُّ" var nozīmēt mīlēt vai patikt, atkarībā no konteksta. Parasti tas nozīmē mīlēt, kad runa ir par cilvēkiem, un patikt, kad runa ir par lietām: – "أُحِبُّ أَخِي" = es mīlu savu brāli. – "أُحِبُّ الْكِتَابَ" = man patīk grāmata.
يُسَاعِدُنِي
Viņš man palīdz
هُوَ يُسَاعِدُنِي كَثِيرًا.
تُعَلِّمُنَا
viņa mūs māca
هِيَ تُعَلِّمُنَا النَّحْوَ.
أَرَاكَ
Es tevi redzu
أَرَاكَ غَدًا.
أَرَاكِ
Es tevi redzu
أَرَاكِ فِي الْمَدْرَسَةِ.
أَسْمَعُكُمْ
Es jūs dzirdu.
أَسْمَعُكُمْ جَيِّدًا.
أُحِبُّهُ
Es viņu mīlu
أُحِبُّهُ كَثِيرًا.
أُحِبُّهَا
Es viņu mīlu
أُحِبُّهَا جِدًّا.
أَزُورُهُمْ
Es viņus apciemoju
أَزُورُهُمْ فِي الْعُطْلَةِ.
هَلْ تَسْمَعُنِي؟
Vai tu mani dzirdi?
هُوَ يَدْعُونَا إِلَى الْعَشَاءِ.
Viņš mūs aicina vakariņās.
نَرَاكُمْ فِي الْمَطْعَمِ.
Mēs redzam jūs restorānā.
أَنَا أَفْهَمُهَا الآنَ.
Es viņu tagad saprotu.
أُسَاعِدُهُمْ فِي الْعَمَلِ.
Es palīdzu viņiem darbā.

Uzdodiet un sniedziet norādījumus Izmantojiet orientierus, lai padarītu instrukciju skaidrāku: "قُرْبَ الْمَسْجِدِ" = netālu no mošejas "خَلْفَ الْمَكْتَبَةِ" = aiz bibliotēkas
مِنْ فَضْلِكَ، أَيْنَ الْمِحَطَّةُ؟
Atvainojiet, kur atrodas stacija?
اذْهَبْ مُسْتَقِيمًا ثُمَّ انْعَطِفْ يَمِينًا.
Ejiet taisni, tad nogriezieties pa labi.
الْمَكْتَبَةُ قُرْبَ الْمِسْجِدِ.
Bibliotēka atrodas netālu no mošejas.
أَمْشِ خَمْسَ دَقَائِقَ ثُمَّ انْعَطِفْ يَسَارًا.
Ej piecas minūtes, tad nogriezies pa kreisi.
الْمُسْتَشْفَى أَمَامَكَ مُبَاشَرَةً.
Slimnīca ir tieši jums priekšā.
مُسْتَقِيم
taisns
امْشِ مُسْتَقِيمًا.
يَمِين
pa labi
انْعَطِفْ يَمِينًا.
يَسَار
pa kreisi
انْعَطِفْ يَسَارًا.
زَاوِيَة
stūris
الْمَحَلُّ عِنْدَ الزَّاوِيَةِ.
مَعْلَم
orientieris
الْمِسْجِدُ مَعْلَمٌ كَبِيرٌ.
هَلْ هَذَا الطَّرِيقُ الصَّحِيحُ؟
Vai šis ir pareizais ceļš?
نَعَمْ، اسْتَمِرَّ مُسْتَقِيمًا.
Jā, turpiniet taisni.
الْمَطْعَمُ بِجَانِبِ الْفُنْدُقِ.
Restorāns atrodas blakus viesnīcai.
الْمَحَطَّةُ بَعِيدَةٌ قَلِيلًا مِنْ هُنَا.
Stacija ir nedaudz tālu no šejienes.

Šajā sadaļā mēs aplūkosim mēbeles un sadzīves priekšmetus. Mācīsimies vārdus, kas nepieciešami, lai runātu par savām mājām arābu valodā!
بَيْت
māja
هَذَا بَيْتِي.
شِقَّة
dzīvoklis
نَسْكُنُ فِي شِقَّةٍ صَغِيرَةٍ.
غُرْفَة
istaba
غُرْفَتِي نَظِيفَةٌ.
مَطْبَخ
virtuve
الْمَطْبَخُ كَبِيرٌ.
حَمَّام
vannas istaba
أَيْنَ الْحَمَّامُ؟
سَرِير
gulta
السَّرِيرُ مُرِيحٌ.
كُرْسِيّ
krēsls
كُرْسِيٌّ خَشَبِيٌّ.
طَاوِلَة
galds
الطَّاوِلَةُ فِي الْغُرْفَةِ.
مِصْبَاح
lampa
الْمِصْبَاحُ فَوْقَ الطَّاوِلَةِ.
خِزَانَة
skapis
خِزَانَةٌ جَدِيدَةٌ.
الْكُرْسِيُّ بِجَانِبِ الطَّاوِلَةِ.
Krēsls atrodas blakus galdam.
الْمِصْبَاحُ فِي الْغُرْفَةِ.
Lampa ir istabā.
الْحَمَّامُ بِجَانِبِ غُرْفَةِ النَّوْمِ.
Vannas istaba atrodas blakus guļamistabai.
بَيْتُنَا صَغِيرٌ وَلَكِنْ مُرِيحٌ.
Mūsu māja ir maza, bet ērta.

Šajā sadaļā mēs apvienosim visu, ko esat iemācījušies līdz šim īsās, dabiskās frāzēs, kas varētu būt jums noderīgas. Mēs pārskatīsim pieklājību, jautājumus, laiku un kustību.
مَرْحَبًا، كَيْفَ يُمْكِنُنِي الْمُسَاعَدَةُ؟
Sveiki, kā es varu palīdzēt?
مُمْكِنْ قَائِمَةُ الطَّعَامِ، مِنْ فَضْلِكَ؟
Vai es varētu palūgt ēdienkarti, lūdzu?
نَذْهَبُ إِلَى الْمَحَطَّةِ الآنَ.
Mēs tagad ejam uz staciju.
الطَّقْسُ مُشْمِسٌ الْيَوْمَ.
Šodien ir saulains laiks.
هَلْ يُمْكِنُ أَنْ نَلْتَقِي السَّاعَةَ الرَّابِعَةَ؟
Vai mēs varam tikties četros?
آسِف، كُنْتُ مَشْغُولًا أَمْسِ.
Atvaino, es vakar biju aizņemts.
لَا مُشْكِلَةَ، نَتَحَدَّثُ غَدًا.
Nekādu problēmu, parunāsim rīt.
أَرَاكُمْ فِي الْمَطْعَمِ.
Tiekamies restorānā.
شُكْرًا جَزِيلًا، إِلَى اللِّقَاءِ!
Liels paldies, uz redzēšanos!
Kā tas darbojas?

Mācies ar DuoCards

Kas ir DuoCards?

DuoCards ir valodu apguves lietotne, kas palīdz tev paplašināt vārdu krājumu, izmantojot kartītes. Vari saglabāt vārdus, kurus vēlies iemācīties, un laika gaitā tos praktizēt.

Kā man mācīties ar šo kursu?

Izpēti skaidrojumus un vārdu krājumu katrā sadaļā. Izvēlies Kartīšu atlasi un izvēlies vārdus, kurus vēlies iemācīties. Pēc tam izveido bezmaksas kontu, lai varētu saglabāt savus vārdus un tos praktizēt.

Kā man trenēt savas kartītes?

Tu redzēsi kartīti ar vārdu un apslēptu tulkojumu. Uzmini, ko tas nozīmē, un tad uzklikšķini, lai pārbaudītu savu atbildi. DuoCards atkārto vārdus, kas tev šķiet grūti.

Vai man ir nepieciešams konts un vai mācīšanās ir bezmaksas?

Tu vari pārlūkot šo lapu bez konta. Izmantojot bezmaksas kontu, vari saglabāt vārdus un sekot līdzi savam progresam. Bezmaksas plānam ir savi ierobežojumi, bet Premium piedāvā papildu funkcijas.