Luī, vai tev bija grūti iemācīties runāt latviski?
Īsti nē Solange, jo latviešu valoda ir ļoti FONĒTISKA valoda.
FONĒTISKA valoda? Ko tas nozīmē?
Tas nozīmē, ka gandriz vienmēr lasām tieši tā, kā rakstīts.
Īstenībā es biju to pamanījusi.
Es teiktu, ka ir trīs pamatsoļi, lai sāktu saprast, kā pareizi lasīt latviski. Pirmais - atcerēties, ka pārsvarā tiek lasīts katrs rakstītais burts.
Piefiksēts!
Tomēr burts “O” ir viens no izņēmumiem.
Es to zinu! “O” burtu mēs lasīsim kā “UO” [ua̯] - piemēram: Ola, OzOls, vagOns.
Tieši tā! Izņemot aizgūtajos vārdos. Tajos vārdos burtu “O” mēs lasīsim kā garo “Ō” [oː] vai īso “O” [o] .
Aizgūtajos vārdos?
Jā Solange, vārdos, kuru izcelsme ir no citām valodām. Piemēram: Opera, tOmāts, fOtO, kOmats. Tajos “O” nekad nelasīsim kā, “UO” [ua̯].
Skaidrs.
Otrais solis - saprast, ka parasti runājot uzsvaru liek uz pirmās vārda zilbes.
Uz-sva-ru liek uz pir-mās vār-da zil-bes.
Trešais solis - iemācīties īpašos burtus ar diakritiskām zīmēm. Tās ir zīmes, kuras maina burtu izrunu.
Diakritiskās zīmes! Es tās atceros tā: četriem burtiem ir cepurītes - A, E, I, U. Četriem burtiem ir astes - G, K, L, N. Trijiem savukārt ir ragi - C, S, Z .
Tu gan esi radoša! Bet vai tu esi arī iemācījusies izrunāt tos burtus?
Jūtos kā eksāmenā! Tātad: A ar cepurīti - “Ā” [ɑː] - Ābols
E ar cepurīti - “Ē” [eː] - Ēzelis
I ar cepurīti - “Ī” [iː] - pĪle
U ar cepurīti - “Ū” [uː] - Ūpis
Bravo! Tavus burtus ar cepurītēm latviešu valodā sauc par… GARUMZĪMĒM
Tu to zināji? Uau!
Zināju gan! Turpinām…
G ar asti - “Ģ” [ɟ] - Ģimene
K ar asti - “Ķ” [c] - kaĶis... ņauuuu
L ar asti - “Ļ” [ʎ] - GaĻa... ņam, ņam…
Un N ar asti - “Ņ” [ɲ] - DeviŅi
Lieliski! Man patīk tavi burti ar astēm, bet latviešu valodā tās sauc par MīKSTINĀJUMA ZĪMĒM.
Jā! MĪKSTINĀJUMA ZĪMES.
Bet mums ir vēl trīs citi īpašie burti.
Jā, burti ar ragiem. C ar ragiem - “Č” [tʃ] - Čiekurs
S ar ragiem - “Š” [ʃ] - Šokolāde
Z ar ragiem - “Ž” [ʒ] - Žirafe
tavus burtus ar ragiem latviešu valodā sauc par ŠŅĀCEŅIEM.