Zeme un debesis

Naktī es paceļos debesīs un vēroju pasauli no augšas. Zem manis izplešas pilsēta, kas it kā klusē un gulstas miegā, bet es zinu, ka zem tās virsas viss pulcējas un dzīvo.

Es lidoju augstāk un redzu, kā zeme paliek arvien mazāka un mazāka. Pēc brīža es esmu pārgājis robežu, kas šķir zemi un debesis. Es vēroju sauli, kā tā pacēlusies pār horizontu un pašlaik ceļo uz augšu, gatavojoties sasniegt savu diennakts maksimumu

Lidojot tālāk, es saskatu mākoņus, kas izskatās it kā bumbas no vatei. Tālāk man paveras skaists skats – purva plašumi, kas izskatās kā milzīgs bruņinieks ar bruņojumu no ūdensūdeņiem. Un vēl tālāk – koki, kas izplešas līdz pat horizontam un it kā gaida mani, lai tos ieraudzītu.